Trauksmei ir dažādi nosaukumi, ko lietojam sadzīvē: Stress. Uztraukums. Saspringums. Uzvilktība. Sasprindzinājums.

Trauksme ir normāla emocija, kuru izjūtam ikdienas dzīvē, kad saskaramies ar kādu saspringtu vai mums bīstamu situāciju, kuru pavada bažas jeb satraukums par nākotni. Mērena trauksme ir ikdienas pamats, kas mūs motivē darboties. Tomēr, ja trauksme kļūst tik intensīva, ka mums ir grūti koncentrēties ikdienas pienākumiem, mēs krītam panikā vai mums kļūst grūti kontrolēt savas dusmas, kas traucē uzturēt normālas, mierīgas un patīkamas attiecības vai arī tā rada kāda cita veida problēmas ikdienā, tas var liecināt par trauksmes traucējumiem.

Lai par šiem traucējumiem spriestu, aizpildi trauksmes traucējumu skrīninga testu. Ja Tev ir aizdomas, ka šis stāsts ir par Tevi, ieteicams vērsties pie psihoterapeita.

https://sakarto-sevi.involve.me/gad-7-skala

Trauksmes risināšanai ir nepieciešams atrast un novērst tās cēloni. Ja skaidri zinām, kas izraisa trauksmi un kā to novērst, lai šī trauksmes pilnā situācija, kas rada diskomfortu, neatkārtotos, tad spēsim tikt galā paša spēkiem. Šāda trauksme tiek dēvēta par situatīvo, jo tā parādās kādas situācijas rezultātā un izzūd, kad šī situācija ir beigusies.

Tomēr, ja ir sajūta, ka paša spēkiem ir grūti trauksmi pārvarēt, ir panikas lēkmes, nav skaidrs, kādēļ ir trauksme vai pēc trauksmes pilnā brīža rodas daudz mokošas domas, kas traucē pildīt ikdienas pienākumus, tad visticamāk būs nepieciešama profesionāļa palīdzība.

Trauksmi cilvēks izjūt arī caur ķermeni - to var pavadīt:

• pastiprināta svīšana,
• drebuļi,
• muskuļu sasprindzinājums,
• reibonis,
• sirdsklauves, sāpes krūtīs,
• apjukums,
• trīce,
• nepatīkama sajūta pakrūtē, smakšanas sajūta (raksturīga panikas lēkmēm)
• smaguma sajūta kuņģī,
• miega traucējumi,

Par trauksmi var liecināt arī:

• nerealitātes sajūta,
• bailes no personiskas katastrofas (kontroles zudums, sajukšana prātā, sirdslēkme vai pēkšņa nāve).